Jūtos drausmīgi… Atkal jautra nakts, atkal sākas viss no jauna… Un žēl, ka ir cilvēks, kas nespēj pieņemt to, ka nespēju būt mīļa un jauka brīžos, kad esmu nekāda.. Brīžos, kad gribās vnk aizlaisties Aii.. neko darīt, ja nevar pieņemt, tad nevar.. gaidot atbalstu saņēmu kārtējo neko.. un ko vēlos es??? laikam jau neko es šobrīd vispār neko nevēlos… Ir pāris lietas, ko vēlētos, bet tās nav iespējamas… Bliņ, man vnk šodien asaras līst pašas no sevis.. Sēžu un vnk raudu…. Rakstīts 2008. gada maijs