8. marts

Parasta diena.. es jau esmu pieradusi pie tā, ka mani neatceras un es jau tāpat nekur nepazudīšu.. nafig tērēt naudu puķēm..nožēlojami… Patiesībā jau man nav svarīga šī puķe, bet gan emocijas.. Mums šī diena ir it kā īpaša, jo šodien paliek 11 gadi kopš esam satikušies… Rīts auksts, bez emocijām… mjaaa, bet tas jau viss ir pierasts, tikai šoreiz es biju gaidījusi un cerējusi, ka pēc visa pārdzīvotā cilvēks sapratīs to, ka esmu arī pazaudējama un laulību nevar noturēt viens cilvēks, es nespēju izdarīt neko, ja otrs ir un  paliek auksts…..

Kā jau man vakar atgādināja mani  nenovērtē..labi, ka ir citi cilvēki, kas mani novērtē..

Vakar manu sirdi sasildīja sarunas ar Enģeli…:)) Tas bija tas ko man vajadzēja un pēc ka biju noilgojusies.. Aaa kapēc es tā ilgojos pēc cilvēka, kas man nav aizsniedzams? Kapēc es vairāk vēlos būt tur nevis šeit?  vai tiešām iekāre un kaisle ir tik spēcīga? Vai arī tas ir kas cits?Es ilgojos pēc tā, ka varu pieglauties un ieritināties blakus,..ilgojos pēc skūpstiem.. un laikam jau būtu stulbi noliegt, ko vēlos patiesībā, pēc kā ilgojos visvairāk un tas ir ……… un katra frāze, kas tiek attiecināta uz jebkādu tuvību iet cauri manam ķermenim.. kā skudriņu uzbrukums..

Atbildēt