Atmiņu varā..

Šodien jūtos kaut kādu atmiņu un emociju varā… manas domas lidinās atmiņas krājumos un ierokas dziļi pagātnē… aizpeldu ~ divu gadus atpakaļ un aizverot acis,  pār ķermenim pārskrien jocīgas sajūtas…un saprotu, ka nekas nav aizmirsts un laikam jau nemaz to nevajag aizmirst….Interesanti, ka es māku cienīt cilvēkus, kas mani ir sāpinājuši un izmantojuši, bet es tiešām no sirds cienu un vērtēju augsti šo cilvēku… es spēju pieņemt to, ka mani izmanto un šīs atmiņas, kas dzīvo manī ir bijušās vērtas šo sāpju un piedzīvoto vilšanos… un es zinu to, ka arī mani šis cilvēks ciena un cienīs… Mēs krājam atmiņas visi kā viens, viens krāj labās, otrs sliktās, cits visas kopā.. es krāju tikai labās, jo iegrimt atmiņās man dod spēku dzīvot, tās ļauj smaidīt, kad jūtos slikti…Manas atmiņas ir superīgas, jo tās dod man spēku … neuzkrāju slikto, jo nevēlos liet asaras..

un vispār neviens nav manu asaru vērts, jo tas , kas būs vērts, tas neļaus man raudāt

pēdējā laikā gan nācies ir uzzināt, ko nozīmē asaras.. ko nozīmē justies mīlētai, bet vientuļai… kā ir,ka sāp  un kad pietrūkst kāds..

Rīt visu izslavinātā un ienīstā Valentīndiena... ir cilvēki, kuros vēlētos apsveikt, bet labāk ir izlikties par pazudušu… Laikam labākais veids ir izlikties par beigtu Paskatīsimies, vai mani kāds atcerēsies un vai arī es kādam esmu patīkamas atmiņas….

Rakstīts 2008.gada februāris

Atbildēt