… brīvdienas pavadīju pie draudzenes.. sen nebijām tikušās..Jauka kompānija, atmiņas, smiekli, alko un garšīgas pusdienas, vakariņas… aii viss jau bija jauki un mīļi, bet nejutos nemaz tik labi..šoreiz gan atļāvos atlaist savu bremzi un relaksēties un atpūsties no sirds…tas gan vairāk bija domāts, ka alko lietošana.. Lai arī brīvdienas bija superīgs, mazliet sagruzījos, jo vēlme un domas atradās citā vietā… Kā lai pārvar šo nevajadzīgo vēlmi, kā lai apspiež savas emocijas, kā lai “nepareizs” kļūst pareizs..?????. Oijjj tik daudz jautājumu un nevienas atbildes..ir tikai viena lieta, ka apzinos un zinu, ka tas patiktu visiem…
aizmirst, izgaist un dzīvot nedomājot pat TO…,
bet es tā nevaru, a varbūt negribu..laikam jau tiešām negribu… esam tuvi un tāli, sasniedzami un neaizsniedzami, iegūstami un neiegūstami.. un tas viss it vienkopus.. Es zinu, kā ir, ja jūtos mierīgi, mīļi, labi.. kad pozītīvais ir vairāk kā vajag… es vnk vēlējos būt blakus.. ieritināties un iegūt labsajūtu – “Manas narkotikas”…. …es ceru, ka šī atkarībā drīz pāries, jo apgrūtinu jau ne tikai sevi…un man nepatīk, kādam būt par apgrūtinājumu, lai arī tās ir tikai emocijas un vēlmes, bet tas ir trakāk nekā fiziski uzmākties..
Mana vēlme.. vnk, bet neizpildāma
Labi, lai jau vēlmes paliek.. tās jau sliktumu nedara, bet nekas cits neatliek, kā pieņemt nepatīkamo par patīkamu un dzīvot netraucējot TEV… 