Cīņa par mūžīgu laimi…

Kas ir teicis, ka cilvēks nespēj daudz izturēt? Spēj, vajag tikai gribēt cīnīties Mēs gan esam pieraduši necīnīties, jo neesam mācīti cīnīties par savu laimi.. Jo uzskata, ka tas kas ir ar to ir jāpietiek… Nu kāds pacīnās un vinnē Kāds cīnās un tā arī neko neizcīna.. Kāpēc dzīvē tā notiek, ka nevienmēr saņemam to, ko gaidam??? Tas ir labs jautājums Bet varbūt vnk pa daudz gribam Varbūt savu laimi mēģinam atrast tur, kur patiesībā ir citu laime… Varbūt tapēc, ka vienmēr liekas, ka labāk iet visiem citiem, bet ne man Varbūt tāpēc, ka vēlamies koriģēt un noteikt citu dzīves… Nevajag, koriģēt un ieviest savas korekcijas citu dzīvēs, jo katrs mēs dzīvoja pēc savas mērauklas Katram sava morāle un katram savi principi… viens ir gatavs pārkāpt savu iepriekšējos principus un normas.. cits tā arī turās pie šīm normām, bet dziļi sirdī jūtas nožēlojami… katram jādzīvo saskaņā ar savu iekšējo ES.. un jebkura cīņā novedīs pie tāda rezultāta, kas ir saskaņā ar tevi.. cilvēks nevar pretoties pats sev.. savam ES Es pati pēdējā laikā esmu pārkāpusi daudzus savus principus Lauzusi daudzu uzskatus par sevi Kā par mierīgu un līdzās pastāvošu personību Lai arī pati sevi esmu izmainījusi Izmainījusi visu dzīvi vienalga netaisos kādam teikt DARI ŠITĀ UN TĀ … katrs mēs jūtam kad varam ko mainīt katram ir savi skatījumi uz dzīvi kāds izdara un nožēlo kāds izdara un jūtas vienaldzīgs pret izdarīto soli – tā arī nebija slikti un tagad arī nav slikti A kāds izdarot jūtas atvieglots…. Katrā gadījumā, jo mazāk jaukties citu dzīvēs, jo labāk nokārtosies pašu dzīve… Rakstīts 2008. gada septembrī

Atbildēt