Dusmas…

Aaaa, esmu dusmīga…un pat ļoti… Vai tiešām draugiem uzmanība ir jāvelta tik pat cik savai ģimenei??? Vai tiešām draugs var pārmest, ka es viņu esmu pametusi novārtā?? Es jau tā cienot mūsu attiečibas un mūsu savstarpējās simpātijas, esmu saglabājusi šo draudzību… tas no manis prasa daudz enerģijas… tikšanās  ar viņu man ir liels pārbaudījums, pārbaudījums manam prātam.. es īsti nez kā izturēties, ko darīt.. kas būs un kā būs=DD Jūtos apbēdīnāta, ka tas, ka netiekos nozīmē pamests novārtā.. Bļāviens, mani ilggadējie draugi bieži paliek novārtā, jo vnk draugi man ir daudz, bet laika maz… Tagad vismaz esmu nolēmusi, ka ar savām draudzenēm tikšos reizi mēnesī, jo tā nedrīkst, ka viss cits ir svarīgāks par draudzenēm.. jo ar draudzenēm jau esam kopā vairāk kā 10 gadus  – priekos vai bēdās, bet vienmēr kopā….

Draugi ir ļoti svarīga dzīves sastāvdaļa, bet katram draugam ir sava funkcija un sava vieta…

Rakstīts 2008. gada februārī

Atbildēt