Kāpēc cilvēks vienu brīdi grib un vēlas, bet jau nākošajā neko nevēlas? Labi sāksim visu no sākuma… Rīts ir sācies veiksmīgi, spīd dievīga saulīte… sms telefonā uzlabo garīgo..zvans vēl jo vairāk.. Es aizbraucu pie viņa, jā es pārkapu pāri savām bailēm un to izdarīju, jo vnk mēģinu uzticēties cilvēkam, kurš man ir tuvs…tikšanās pagāja jauki… patiesībā jaukāk un mīļāk nekā biju gaidījusi.. Man likās, ka viss ir skaisti un šķiros ar domu, ka vakarā satiksimies vēl…. bet laikam jau esmu naiva un stulba, ja uzķēros uz kārtējiem makaroniem…uz kārtējiem stulbumiem… Uz maniem sms atbildes nebija… bet protams, nah mani satikt, ja neko nevar dabūt.. un vispār, kas varbūt labāks par alko…nu labi, ja jau nav vēlme mani redzēt nevajag ar… Čatā salāmājos ar vienu paziņu, jo izbesija dzerstiņu bandas noslēpumi, iedomājušies , ka vecenes neko neredz un nedzird.. idiņi.. tas mani konkreti uzvilka… pat Lieliskais palaida muti..grrrrr… Gribēju parunāt ar vienu cilvēku un nācās zvanīt jaukajam makaronu spraudējam, cilvēkam, kuram es lieku smaidīt… haaa, noteikti, tik pat daudz kā kaķis sunim ir vajadzīgs, tāpat es viņam…paceļot telefonu nebija nekādi jautājumi un nekas sakarā ar mums.. un es arī neuzbāzos, jo jau daļiņa ir sabradāta…saruna beidzu… neko lieku nejautājot… Un tagad lūdzu man pasakiet, nafig tēlot jūtas,kuas patiesībā nav… lai ievilktu gulta nevajag kāpt sirdī un dvēselē… 1. Bijām draugi, labi …. uzticējāmies viens otram un mēģinājām viens otru atbalstīt, tad, kad bija slikti… 2. Labi es pieņēmu un ar grūtībām iemācījos ļauties ari viņam kā kas vairāk… es uzticējos, es jutos droši un labi…..tas viss tika sabradāts, labi tas bija maigi un akurāti, bet vienalga tika tas sabradāts.. 3. Tagad TU atgriezies, jo es tev trūkstos… es atkal tev mēģinu uzticēties, atveru savu sirdi un dvēseli.. ļauju tev mani mācīt no jauna tev ļauties.. bet tu jau pirmajā brīdī vnk to visu sabradā… tādu dvēseles spļāvienu es negaidīju…. Pati jau esmu vainīga ar savu stulbo naivumu cerēju, ka tu esi savādāk, ka tu esi jauks un mīļš un pats galvenais PATIESS… bet tu esi tāds pats kā visi.. IZMANTOTĀJS… Sāp un vēl pie tam ļoti sāp… bet nu tāda dzīve.. netici tam, ko tev saka..   Katrā gadījumā, lai kā arī nebūtu domāt domāju un vēlēties vēlos, bet esmu ļoti saskumis par tādu rīcību, esmu sāpināta, bet ta jau laikam tikai es domāju…sāp tas, ka ir izteikti tik daudz vārdi un man tiešām negribās ticēt, ka tie ir izteikti tāpat…bet laikam jau nekas cits neatliek kā tam noticēt….

Piedod, ka vēlējos būt mīļa un jauka….likt justies labi kādam un pati tā justies.. piedod Mani nomoka tikai viens jautājums, Kāpēc ???? Katrā gadījumā vakars bija izdevies.. pabiju Kaļķos un Purvā… oij kā es izdejojos.. manu kleitiņu vnk varēja izgriezt.. vīriešos šajā vakarā vnk neredzēju negribēju nevienu ne redzēt, ne dzirdēt.. un Kaļķos viņu pārgribējušies skatieni vnk tracināja, vienam pat bija vēlme pateikt, ko blenzi, neesi sievieti redzējis… beigās vakars bija vnk ideāls…

Rakstīts 2008.gada marts