Dzīve ir īsa, lai to izniekotu…

dzīve mums visiem ir  viena.. katrs to dzīvojam kā mākam, kā uzskatām par pareizu… bet bieži sanāk ne tā kā gribam, ne tā kā plānojam un vēlamies.. manas smadzenes ir pārstājušas domāt mana sirds ir pārstājusi just.. mans ķermenis ir sastindzis… un tas viss ir protests.. protests pret to, ka atkal esmu kļūdījusies atkal esmu ticēju, atkal esmu ļāvusies… nu labi, tagad ieslēdzam podziņu po.. po tikpat daudz, cik ir otram.. po tik cik vajag, lai sāktu visu no jauna.. po, jo zinu, ka ir kāds, kas piepildīs šo manu vēlmi.. ir kāds, kas vēlēsies būt, gan tagad, gan vēlāk.. būs kam pazvanīt.. būs pie kā pieglausties.. būs ko skūpstīt… būs kam ticēt.. būs par ko domāt un rūpēties… Jo mana vēlme ir izrauties no šejienes Izrauties no šīs dzīves un sākt visu no jauna lai to izdarītu ir vajadzīgs spēcīgs un mīlošs cilvēks blakus.. Un es zinu, ka tāds ir… vēl gan laikam nesastapts Bet zinu, ka kādu dienu tas notiks… Ir cilvēks, kas spēj piepildīt mūsu visslēptākos sapņus……domas….iegribas..kaisles… Rakstīts 2008. gada aprīlis

Atbildēt