Es ļauju ar sevi spēlēties..

Šodien visu dienu slinkoju.. neko negribās darīt, no rīta ilgi nogulēju un tā arī visu dienu noslinkojos… Slinkojot izdomāju pārlasīt savas emocijas – savu dienasgrāmatu ierakstus… Aaaa, un ko es kontatēju, ka es esmu stulba zoss… Jā, jā tieši tā… jo viss, kas mani ir bijis pēdējo 4 mēnešu laikā ir bijusi tikai un vienigi prātu un vārdu spēle.. paspēlēsim plāksteri,.. nožēlojami… ak, stulbās sieviešu emocijas… Mani vēl tagad pārņem sajūta, ka vajadzētu baudīt šo aizliegto augli.., bet patiesība jau neviens nevēlas, lai tā būtu… Es visu laiku saņemu aukstu ūdeni.. bet izliekos to neredzam…stulba, stulba…

Vēl jau arī tas, ka mani atkal pārņem šī attālināšanās sajūta, es attālinos no cilvēka, kuram vajadzētu pieķerties un pieķeros, tam no ka vajag mukt… no ka vajag atbrīvoties… Manī laikam nebūs miera un apmierinātība nekad… esmu viens liels nemiera gars… man vienmēr vajag ko jaunu.. man vienmēr vajag ielīst tur, kur nav jābūt…

Cik sāpīgi ir dzirdēt, ka vēlas būt ar mani, bet es esmu diez gan pārliecināta, ka tie ir tikai pliki un nodrāzti vārdi.. patiesībā neko nevēlas… vai arī vēlas, tāpēc, ka zin, ka es to vēlos.. jutos slikti, jo reizēm nesaprotu, vai tiešām man melo vai saka taisnību.. man nevajag spraust batonus… es nevēlos būt tikai izklaides sieviete, es vēlos, lai mani ciena un sauc tikai tad, kad patiesi tā jūtas… Vakarā skatījos filmu – Transformen… bet tā nebija laba ideja, jo tad jutos vēl sliktāk.. Nolādētās patīkamās atmiņas….:(((((((

Daudz cilvēki iziet caur tavu dzīvi Bet tikai patiesi draugi atstāj pēdas tavā sirdī….

Rakstīts 2008. gada februārī

Atbildēt