Izgaist…

Hm.. vēl nedēļa un man būs atvaļinājums… superīgi varēšu aizmukt no visiem… gribās izgaist.. gribās nebūt šeit…vnk gribās aizlidot

Esmu nogurusi no sevis… esmu piekususi no savas iekšējās cīņas… vnk vēlos nedomāt, vnk ļauties.. bet atkal to nemāku, atkal esmu sevi ielikusi rāmī.. Slikti vai labi? Nez.. man liekas, ka nekā… jo manī ir tukšuma sajūta… tāpēc brauciens man noderēs…tas nāks man par labu..

Labu tekstu atradu, ko man pēdējā laikā bieži ir gribējies pateikt.. un noteikti arī kāds man to varētu teikt..:

Cilvēks ir atbildīgs par katru, ko viņš pieradinājis. Tu pieradināji mani, un tagad esi atbildīgs par mani. Tu esi atbildīgs par visu, ko daru, par visu, ko domāju, ko jūtu. To tev vajadzēja zināt. To tev vajadzēja jau sākumā saprast. Tagad ir par vēlu. Tagad tu esi atbildīgs par visu, kas ar mani noticis, notiek un notiks. Notiks tā un ne citādi, vienīgi tālab, ka tu mani pieradināji. Tu mani pieradināji un nu vairs nezini, ko ar mani iesākt. Tu sāc baidīties! Tev bail no atbildības. Bet tur neviens neko vairs nespēj līdzēt, jo cilvēks ir atbildīgs par katru, ko viņš pieradinājis. Nepieradini, ja tev bail no atbildības.

Lūdzu, nevajag pieradīt cilvēkus, ja nevēlies būt atbildīgs.. jā, to var tikai lūgt, bet tas nav piepildāms, jo mēs pierodam un pieradinām neapzinoties, ka tas tā ir…

Rakstīts 2008. gada februāris

Atbildēt