Izrādās ka bija tā……

Smaidam.. sataisamies…ejot pa ielu paceļam acis un uz smaidam katram garāmgājējām..lai arī kā jūtos esmu sapratusi vienu, ka VIŅAM esmu svarīga.. vienalga vai labā vai sliktā omā, vai ar putru galvā vai ar skaidru galvu.. vai zinot, ko gribu un spējot tam ļauties, vai sakot, nezinu, negribu , nevajag…VIŅA pacietība spēj visu.. lēni, bet nepiekāpīgi viņš spēj iekarot vietu, ko savā dvēselē saukšu par svarīgu.. nē, tā nav mīlestība.. to drīzāk varētu nosaukt par ķīmiju.. neizskaidrojamu, jo ja man būtu jāatbild, kāpēc?? kāpēc tieši viņš?? kāpēc es nevaru vnk pazust?? noteikti šo atbildi nezinātu… bet zinu, ka gribu sajust viņa glāstus, skūpstus.. kad jūtos vientuļi iedomājos par viņu..un aizverot acis varu atsaukt atmiņā frāzes, ko viņš man rakstījis.. spēju pasmaidīt un paliek vieglāk.. Tagad esmu nolēmusi, ka pazudīšu uz pāris dienām.. vēlos pabūt viena, tikai nezinu kāpēc, jo ziņu, ka savu izvēli jau esmu izdarijusi..es zinu, ka vēlos to baudīt neatkarīgi no kā, ka pēc tam var sāpēt ne tikai mums… aii nez varbūt tas būs vienreizējs sex bez turpinājuma, var jau būt.. bet laikam šoreiz man tas liekas mazsvarigi..kaut gan ne, nav man tas mazsvarīgi.. negribu būt kartējā viņa sarakstā..varbūt tapēc, ka uzskatu, ka viņš ir mīļš.. jauks.. un pats savrīgakais, ka viņš taču tā nedarīs… Ceru, ka tas nav mans naivums, bet ka tā ir patiesība… Rakstīts 2007.gada oktobrī

Atbildēt