Kā vienmēr..

Hm.. kāzu jubileja.. Jā protams, atcerēties jau šo datumu būtu par daudz prasīts Atgādināju, tikai nesaprotu nafig… Sabrauca man augumā ne par ko, jo redziet čomi viņu uzmeta un nepaņēma uz izstādi.. Un visas dusmas nāca par manu galvu.. Paldies, par jauko dāvanu Paldies, par jaukiem vārdiem Paldies, ka spēji izraisīt manās acīs asaras.. Aaaa, kā es sevi ienīstu Kā es sevi nolādu par to, ka dzīvoju hren dēļ kā… Nu jā ķipa nauda… nu ir nafig visu to… Bērna dēļ arī nesanāk, jo bērnu viņš redz 20 min no rīta.. A mēs dzīvojam kā kaimiņi, kopēja ir tikai finansiālā puse jo pārejais jau ir mazsvarigs teikšu godīgi, neko arī nevēlos nevēlos ne pieskārienus, ne skūpstus, ne seksu.. šīs cilvēks mani ir sāpinājis, nav mainījies un es esmu tālu no viņa.. Katrs viņa gājiens man liek paspert soli atpakaļ.. Es esmu uzsākusi cītīgus darba meklējumus.. Vēlos nostabilizēties pati uz savām kājām Un tad kaut vai viena palikt.. Jo es nevēlos savu neapmierinātību izgāzt uz citiem.. pašlaik ļoti cieš mans dēls, jo mani viss tracina, kaitina un besī.. lai arī smaidu iekšēji jūtos drausmīgi kārtējo reizi cīnos ar sevi kārtējo reizi vēlos darīt pareizi un atduros pret sienu bet nu es vairs nedarīšu pareizi tagad darīšu tā, ka vēlas mans iekšējais ES, ES, kas ilgojos pēc mīļuma, pēc cilvēka , kas spēj atbalstīt nevis nodirst Brīvdienas pa pieskari.. jūtos vnk drausmīgi.. Un atkal es leju asaras par cilvēku, kuram ir pofig uz visu Jā varbūt mīl un vajag, bet mainīties nemainās…. un visas negācijas nāk par manu galvu.. visi samazgu spaiņi tiek uzlieti man un bērnam Un nav jau arī pie aizdodies, lai justos labāk.. Lai justos mīļi, lai gribētos pasmaidīt.. man negribās neko… vnk sēžu un leju asaras un lādu sevi par to, ka ļāvu sev atgriezties tur, no kurienes vēlējos aizmukt.. Lai arī kā būtu apzinos, ka šis viss beigsies.. Beigsies, kad būšu nostabilizējusies vai arī tad, ja būs cilvēks, kas spēj nebaidīties un riskēt mani no šejienes izraut.. Rakstīts 2008. gada aprīlis

Atbildēt