Kāpēc tā un nesavādāk….

Superīga diena – jauks laiks un mīļš cilvēks blakus, ko gan vēl var vēlēties??? Bet manī ir dīvaina sajūta Sajūta, ka gaidu brīdi, kad atkal kaut kas sabruks Jutos neīpaši labi Emocijas protams, ka ir kā bija Bet tā sajūta, ko izjutu šonedēļ – tās sāpes, kas lika katrai manai ķermeņā šūniņai sarauties sāpes Man ir licis mazliet pakāpties atpakaļ Jo man ir bail, ka atkal mana atvērtā sirdī nebūs kārtējais dunčā dūriens.. Jo tādas sāpes vairs nevēlos baudīt Tādas sāpes nenovēlu pat lielākam ienaidniekam… Ir bail, ka sāpēs Ir bail, ka atkal mani atgrūdīs Kā man riebjas tie meli..tie arī mani smacē nost Man ir apnicis, ka TEV tas viss ir jādzird un jāzin Vnk man ir tāda sajūta, ka tu nekad nespēsi man ticēt Zinot, ka rīkojos pašlaik Ka nekad īsti nenoticēsi tam, ko jūtu un domāju… Pie tevis negāju, jo zinu, ka ejot prom jutīšos drausmīgi Lēnām un pamazām tuvojās tā stadija, ka es nevēlos no TEVIS iet prom Nezinu, cik ilgs laiks ir vajadzīgs lai tiešām augstāki spēki saprastu, ka pietiek mūs pārbaudīt Ka pietiek sūtīt vienu pārbaudīju pēc otra.. Tagad atkal nākošais pārbaudījums – DARBS.. Es gan nez,  vai tu jau neesi visu tā atēdies, ka varbūt vairs nevēlies neko….. Es mazliet esmu savakusi savas emocijas Rakstīts 2008. gada jūnijs

Atbildēt