Kas paliek??

Kas paliek, ja ir jāpieliek punktu tur, kur patiesībā gribās likt daudzpunktus….??? Paliek skumjas, Paliek atmiņas, Paliek emocijas, Paliek izdzīvotie mirkļi, Paliek smaids, kurš rotās seju ik reiz, kad atcerēsies to… Paliek sāpes un apzināta sajūta, ka viss tas ir noticis pašu stulbumu dēļ… Bet varbūt, ka kādam ir labāk.. Nav nekas jāmaina, Nav jāuzņemas atbildība, Nav jācīnās ar savu dzīvesveidu…kā gribu tā dzīvoju… Nav jādara nekas…. Ir taču vieglāk pateikt VISS nekā mēģināt kaut ko mainīt…. Neesam pieaugušu, Esam kā bērni, kas nespēj izlemt, kuru saldumu veikalā iegādāties… Jo ja nu paņemot to, izrādās negaršīgs… Un ja nu palaižot to, atkal nākas nožēlot…. jo tas ir bijis saldāks un labāks… Lai arī zinu, ka būs grūti samierināties ar šo vārdu NĒ.. bet zinu, ka NEDRĪKSTU jaukties… Man ir jāļauj cilvēkam dzīvot.. veidot attiecības un nostabilizēt savu privāto dzīvi… es nedrīkstu pieļaut, ka jaucos pa vidu… es nedrīkstu būt rēgs.. rēgs, kas neļauj sākt visu no jauna… Kā jūtos? Ko domāju? Hm… jūtos, paldies sūdīgi Domāju… to, ka mūs izšķir neizlēmība.. Bailes… nedrošība un nespēja riskēt Bet varbūt vēlme būt kopā…bija tikai vienpusīga???? Pffff.. smagi…. ir atteikties no cilvēka, kurš tev nozīmē daudz…. Dodiet man spēkus … Dodiet smaidu, lai spēju to visu pārvarēt…. Jo nedomāju, ka kaut kas vēl var mainīties………………………………… Rakstīts 2008. gada aprīlis

Atbildēt