Laid…

Pfff.. nez kas ar mani notiek Bet atkal sāku justies slikti.. Varbūt tas saistīts ar to, ka jūtu vēsumu no cilvēka, no kura vēlos saņemt ko citu.. Man ir tāda sajūta, ka atkal zaudēju pamatu Zaudēju līdzsvaru Zaudēju spēju rīkoties lēmums nemainās viss paliek pa vecam.. beidzi mani mocīt palaid, ja gribi, lai esmu laimīga palaid, ja gribi, lai smaidu ar sirdi tagad ir laiks, kas mani spīdzina no abām pusēm Bet lai jau.. ja jau liktenis vēlas, ka mani spīdzina tad darat to… man tiešām ir noriebusies šī attieksme – šodien jā, rīt nē un tad atkal otrādi cik jauki, ka cilvēks var pagriezties un aiziet… nu lai jau, lai … ne jau mans statuss to liek darīt… bet vnk nevēlēšanās būts saistītam ar kaut ko… Paldies, par atbalstu paldies par jaukiem brīžiem Tikai žēl, ka esi nolēmis, ka man vienai tam ir jāiet cauri… Es jau laikam esmu par naivu… Jo cerēju ka tu blakus būsi vienmēr, jo tavs mīļums man deva spēkus.. Piedod, kad prasu atkal par daudz laikam jau tiešām esmu pelnījusi būt VIENA… Asaras rit… laiks skrien.. un viss… Es atkal esmu viena, viena ar savām problēmām… Un tad vēl man pārmet, ka esmu stipra… man nav variantu… Jo lai nostāvētu viena uz savu vēlmi ir tiešām jābūt tādai… Akmens sirds un ledus sejas izteiksme…. paliec sveiks, mīļums… jaukie vārdi…. Rakstīts 2008.gada jūnijs

Atbildēt