Ir pagājis jau kāds laiciņš, kopš šeit tapa pēdējais ieraksts Aii, pat negribās tā īsti neko rakstīt Negribās izlikt pozitīvu šeit To gribās paturēt tikai sevī.. lai aizverot acis spēj ar atmiņām rast spēkus un smaidu sejā… Mjaaa, laikam beidzot ir pienācis brīdis, ka varu teikt, ka man bija SUPERĪGI JĀŅI Biju kopā ar sev vissvarīgākiem un tuvākiem cilvēkiem lai arī neticējās, ka Jāņos būšu kopā ar VIŅU, bet atkal kāds ieviesa korekcijas un viss bija super.. Reizēm liekas, ka esmu traka Esmu gatava darīt tādas lietas, ko nekad nedarītu bet tas viss ir tāpēc, ka mācos no savām kļūdām Divās kopā pavadītājās dienās sasmēlos daudz enerģiju, mieru un spēku Spēku cīnīties tālak Spēku un pārliecību, ka smaids, kas ir manā sejā ir pateicoties lidojumam.. pateicoties tam, ka jūtu, ka šīm emocijām ir atbilde..vēlme Pateicoties tam, ka ieritinoties blakus pazud pasaule.. paliekam tikai mēs.. Var jau būt ka esmu neapdomīga un dzīvoju citā pasaule lai ari tā pati nejūtos, Jo esmu daudz un dikti analīzēju esmu vilkusi plusiņus un mīnusiņus jā, jā zinu ka tie ir n-tie gadi, bet te tikai mēneši.. bet šeit ir viss savādāk jau no paša sākuma laikam jau es es esmu savādāka.. Dziļi manī jau mīt šaubas par visu šo pasākumu bet tās vairāk ir šaubas par uzticību..it kā jau uzticos, bet pārliecības 100% nav tāpēc pagaidām sevī glabāju šo iespēju, ka var paziņot, ko nepatīkamu tāpat kā VIŅŠ glabā sevī iespēju, ka varu pateikt, ka tomēr neee Patiesībā, kad padomāju kā jūtās Enģelis paliek nelabi… Jo ir tik daudz lietas – esmu kopā ar citu cilvēku katru vakaru tas jau neko nemaina, ka esam katrs savā pasaulē katra saruna, liek aizdomāties, vai vēl būšu ar viņu katra diena ir ar cerību tanī pašā laikā pats iekšēji jūtas kā nodevējs jo ir kopā ar precētu sieviete bet vai tad ar kādu varbūt kopā, ja pats to nevēlas??? vai var izjaukt kāda ģimeni, ja viņa ir stabila un pilnvērtīga??? bet iekšēji jau dzīvo šī sajūta tāpat kā man sajūta, ka radu tikai problēmas un ka ir taču citas sievietes, kuras ir brīvas un bū kopā ar viņām nebūtu problemātiski bet tad es atkal saprotu, ka nevajag tik dziļi līst ja jau abi to vēlamies, tad tā tam ir lemts būt nevajag iespringt uz tādām domām.. Kārtēja saruna ar vīru..kārtējā pārliecība, ka nekas nemainīsies, jo viņš pat nesaprot, kas jāmaina jo viss taču ir kārtībā tas jau nekas, ka daudzas lietas mūsu attiecībās nav vai arī ir, bet tikai pa svētkiem.. paskatoties – birst asaras, sirds sažņaudzas sāpēs bet uzreiz mēģinu sevi savaldīt, jo zinu ka tas ir žēlums daļēji pat tagad jūtos gandarīta, jo it kā liekot justies viņam slikti lieku saprast kā jutos es..(ko viņš gan laikam nekad nesapratīs) bet tanī pašā negribu sāpināt un pazemot līdz galam nevēlos teikt, kko jūtu un vēlos, jo tas viss ir saistīts ar citu cilvēku.. pēc sarunas jutos drausmīgi pat iedomājos nebraukt pie Enģeļa, jo man nepatīk, ka redz mani tādu šoreiz vēl visam bonusā noraudātas acis.. negribās, lai to visu redz bet tanī pašā laikā tas ir TĀDS atbalsts un dopings jo esot blakus viss aizmirstas es spēju atkal smaidīt … Rakstīts 2008. gada jūnijs