Lidoju….

Es šodien vnk lidoju… ja man būtu spārni noteikti, jau lidinātos tuvāk mākoņiem… Es nez, kāds iemesls ir manam lidojumam, jo nekas tāds nav noticis… Bet iekšēji es beidzot jūtos ideāli.. lai ka arī būtu, lai kas arī notiktu… es lidoju…. Lidoju, lai arī viss ir tieši tā un ne savādāk.. Lidoju, lai arī zinu, ka lidojums beigsies… Lidoju, lai arī ir bail… Lidoju, jo gribās būt augstāk par pārejiem… Jo gribās mīlēt un būt mīlētai… Vai būs, kas mīl un ko mīlēt? Nezinu.. laikam jau īsti nav kam dāvāt šīs emocijas.. Dārgajam nav laika.. un pat īsti šobrīd neesmu vajadzīga… Jo ir citas svarīgākas lietas.. un galu galā es taču nekur nepazudīšu.. Bet ja nu tomēr pazudu??? Ja nu tomēr šo mīļumu un sex atrodu, kur citur? tad atkal būs pārmetumi…. Bet kapēc? Ja jau tev nevajag…. Arī Enģelim nevajag.. jo viņa galvā un sirdī dzīvo cita… Nu vajag, lai aizmirstos… Vajag, lai ķertu mirkli… Vajag, lai vnk kāds būtu blakus… Plāksteris? Terapija? Vai neapzinātas emocijas? Arī tas man netraucē lidot… Es vnk atkal sevī sajūtu šo vēlmi nedomāt, bet ļauties.. Un ja neviens to neapturēs… Tad es atkal lidināšos… A kurš saņems manus spārna pieskārienus un iekšā sēdošo mīlestību.. Es nezinu… Un nevēlos zināt, jo, ja kāds to vēlēsies tad pateiks… Un ja nepateiks, tad lai dzīvo ilgās.. Es esmu cilvēks, kam vajag visu konkreti un skaidri pateikt… Man tu esi vajadzīga tāpēc un tāpēc…un vairāk neko negribu… Vienīgais vēl ir jautājums, ko darīt ar sirdi… Vai vajag uzlikt mūri apkārt? Vai drīkst riskēt un ļauties, lai arī viņa tur piedalās? Laikam jau nedrīkst.. Jo vienu brīdi var smagi asiņot… Nevēlos, lai mana sirds ir viena, kas visā šajā piedalās…. Rakstīts 2008. gada aprīlis

Atbildēt