Neko nesaprotu…

Vienaldzība… skumjas.. prieks.. smaids… atvieglojums kopā ar sāpēm…. Manī ir tik daudz emociju…es pat nespēju visu to uzskatīt un ja man tagad būtu jāatbild uz jautājumu, Kā jūties? Kā klājas?, tad atbildes nebūtu… jo es nez kā jūtos…es nez ka iet… Esmu apmulsusi un mazliet šokēta par savu rīcību.. bet laikam jau mūžīga cīņa ar vēju un ļaušanās kādreiz ir jāizbeidz.. un ja to atļauj darīt, tad jau tā tam ir jābūt… Es no vienas puses visu saprotu, kāpēc neatļaut kādam sevi gribēt un ik pa laikam par sevi atgādināt, jo ir taču patīkami apzināties, ka ir kāds, kurš vēlas tieši mani… tas dod sava veida dopingu..bet nu te jau var saukt par ņirgāšanos par cilvēku….un tas turpināsies ilgi, līdz pats cilvēks nepateiks..visss, man apnika, ka tu mani nevēlies, bet tikai spēlē spēlīti varbūt…

Es reizēm nesaprotu, kāpēc to vispār daru? Kāpēc es vispār kaut kam ticu? Kapēc kaut kam ceru un dzīvoju tā kā citur..??? Bet tanī pašā laikā es apzinos, ka dzīve bez tā visa mani lēnām sagrautu… es pārvērstos par tukšu vietu.. par mājsaimnieci..par cilvēku bez smaida.. jo neapmierinātība sagrauj cilvēku.. Es tagad pat nesaprotu, ko gaidu un vai vispār ko gaidu.. Vai es vēlos skūpstus, vārdus un glāstus…??? Ja tā padomā, tad laikam jau vēlos, bet katru reizi es saprotu, ka mūsu vēlmes nesaskan.. Vai varbūt pat tās nav vēlmes.. Mjaa.. bet tanī pašā laikā es domāju, kāpēc man atteikties no mīļuma, no vārdiem (patiesībā po kādi – patiesi vai nepatiesi, bet jauki) – kaut gan laikam tos es nevēlos dzirdēt… jo mana ticība tiem zūd.. kā smiltis caur pirkstiem plūst… tā ir ar manu ticību vārdiem…jo pati esmu cilvēks, kas saka tikai to par ko esmu pārliecināta, nevis saku tāpēc,ka zinu ka otrs vēlas ko tādu dzirdēt… Skūpsti, glāsti, mīlēšanās.. hm… varbūt tas vnk jāuztver kā izklaide.. vnk ka gadījuma sakars…, bet no otras puses to ir grūti tā uztvert…jo patiesiba jau tā nav.. Man reizēm liekas, nu kapēc nevar vnk pateikt kā ir.. neviss kaut ko sastāstīt.. hm.. grib mani… ja grib, lai lidotu.. un tas ir jauki… jo man ari tas patīk un tas ir to vērts, bet pārejais –  vārdi…laikam ir lieki… Lieki, tad ja tie nav patiesi Lieki, tad ja pats nez vai ir tā, ka saki.. Lieki, ja nav pārliecības par saviem vārdiem.. Lieki, ja saka tikai tapēc, ka kāds vēlas tos dzirdēt… Lieki, lieki…. Vārdus izmanto tikai tad, ja zini ko saki un ka tas ir tieši tā un ne savādāk eee, pasakiet kāds kas īsti notiek…??? nevaru vairs saprast vai atkāpjos vai neee.. Rakstīts 2008. gada aprīlis

Atbildēt