Nožēlojami…

Ir pagājušas 4 brīvdienas no kurām nevienu dienu dārgais neuzskatīja par vajadzīgu pavadīt ar ģimeni… labi es jau pie tā esmu pieradusi, bet mazais gan to gaida…. bet tas taču nav svarīgi, jo man ir daudz svarīgākas lietas… No šīm dienām 2 nerunājam, jo man ir apnicis kārtējo reizi būt par dusmu un neapmierinātības novedēju.. man ir apnicis klausīties pārmetumus nevietā… paceltu balsi… Jā jā jā… ar katru šādu reizi es atkal palieku tālāka un es pēc tam nevēlos atgriezties… Man ir neliels plāniņš galvā….jo jūtu ka jāsāk palikt patstāvīgai, lai arī kā to negribetu… šī kopdzīve agri vai vēlu izjuks.. tas gan vēl var vilkties ilgi…. Man atkal nav vēlme būt tuviem, jo emocionāli esmu ļoti tālu… ļoti Rakstīts 2008.gada marts

Atbildēt