P.S. I love you..

Beidzot sanāca noskatīties šo filmu.. Filmas sākums labs – ikdienišķa aina, kašķis ne par ko Sieviete kā vienmēr visu grib pēc kaut kāda mistiska plāna Grib visu paredzēt un saplānot Neviss vnk ļauties cilvēkam, kuru mīl Neizniekot laiku stulbiem strīdiem, kurš grib un kurš negrib bērnus… Kā dzīvot un ko tērēt…. Un tad pēkšņi vienā dienā sabrūk un izgaist tas viss Nav vairs blakus cilvēks, ko mīlēt.. Nē, sirdī jau tāpat mīli, bet nav vairs iespēja apķert, parunāt, sajust blakus utml… Un tikai tad mēs saprotam, ko darījām nepareizi.. Tikai ieraugot sava mīļotā bildi melnā rāmīti spēj novērtēt viņa svarīgumu… Un ne jau tikai bēru gadījumā Tāda sajūta ir arī, kad cilvēks vnk aiziet, jo ir apnicis cīnīties ar vēju ir apnicis, ka nevar vnk ļauties dzīvei un izbaudīt esošo situāciju.. manī šī filma izraisīja tādas emocijas… spēju novērtēt to, kas ir tagad jo pati jau arī esmu cilvēks, kam patīk dzīvot pēc kaut kāda mistiskā plāna bet vienas attiecības ir izjukušas tā dzīvot un tagadējās negribētos izjaukt kaut kāda murgainu ideju dēļ reizēm jau liekas ka tagad dzīvoju ar reālām rozā brillēm bet tanī pašā, kāpēc tā nedzīvot.. Kāpēc nemīlēt tagad un tūlīt? Kāpēc gaidīt atbilstoši brīdi, lai mīlētu? Aii, pēdējā laikā jau tāpat esmu mainījusies un filma lika vēl apdomāt pāris lietas… Jauka filma, lai mainītu domas par dažām dzīves ikdienišķām lietām… Rakstīts 2008. gada oktobris

Atbildēt