Pārmaiņu laiks

Esmu nonākusi līdz posmam, kad dzīve mainās Kāds aiziet, kāds paliek Kādam sāp, bet kāds ir laimīgs Pārmaiņas pieņemu lēni reizēm ir grūti pieņemt to, kas notiek bet aizverot acis un darot, tas viss notiek vieglāk jūtos savādi, ka esmu citur jūtos laimīga, ka ir blakus kāds, kas lutina bet tanī pašā laikā gribās aizmukt jo ir bailes no šīm pārmaiņām es cenšos un mācos nebaidīties cenšos ļauties šīm pārmaiņām pieņemt tās un nesāpināt sev tuvus cilvēkus Nav jau jēgas vairs vilkt garumā jo jau ir pienācis brīdis ka atlikt pārmaiņas nav vajadzība Jaunas mājas… Ir savādi atrasties citur, bet ir patīkami no rīta pamosties blakus TEV ir patīkami zināt, ka kāds gaida, ka kāds vēlas pierast ir lietas, kurām vēl neredzu atrisnajumu bet gan jau tas viss atrisināsies jo ar laiku nāk arī atrisinājums visām lietām un tad jau redzēs ka bus tālāk… kā būs jādzīvo un kas būs jādara:)) Rakstīts 2008. gada jūlijs

Atbildēt