Pavasarīgums gaisā un cilvēkos…

Es pat nezinu, kāpēc pēķšņi viss atkal ir nostājies pa vietām..

Nu patiesībā jau laikam zinu gan, jo doma par to, ka cilvēks, kas liek smaidīt un izjust lidojumu, ir pieņēmis lēmumi doties uz citu valsti pelnīt naudiņu… pelnīt, lai spētu nodrošināt sevi un savu ģimeni.. šis lēmums ir smags un, ja godīgi, es pat nevaru vēl to reāli pieņemt.. laikam jau arī pieņemšu tikai tad, ja Enģelis vairs nebūs blakus…Kad nebūs pie kā pielipt.. ka nebūs, ko samīļot… noskūpstīt… ka tas viss būs tikai un vienīgi prāta… jo reāls cilvēks būs tālu…

Tāpēc tagad labāk izbaudu to, ka viss vēl ir kā agrāk un laikam jau arī apziņa, ka kādu laiku būsim šķirti, ļāva ātri aizmirst nodarīto un PIEDOD.. jo tomēr jau dzīve ir īsa un labāk ir piedod un iegūt šo pavasarīgu lidojumu nekā palikt bez šīm emocijām…

Es vispār esmu nonākusi pie secinājuma, ka pēdējā laikā nemāku dzīvot bez emocijām… ja nav emocijas, tad jūtos tukša un skumīga…

Tagad paveroties ārā pa logu un ieraugot pavasarīgo gaisotni, pat neko citu negribās kā vnk lidināties… kā vnk gūt baudu no visa, kas notiek apkārt…

Viegluma sajūta lidojot....

Atbildēt