Pleca meklējumos….

Brīvdienu burvība ir pagaisu kā nebijusi, nevēlos neko.. man nav vairs spēka cīnīties ar vējdzirnavām, nav vnk, lēni un pamazām sāku zem viņam sabrukt.. Es zinu, ka man labāk ir būt pašai par sevi, bet tas nav tik viegli.. ak kā lai iznīcina un izsvītro 10 gadus no savas dzīves, kā lai saņemas sākt visu no nulles, kā lai to pasniedzu sev apkārt esošajiem cilvēkiem… galvā ir atkal putra.. bet nav laika domāt par privāto dzīvi, jo jāraksta darbs, kuram tulit bus termins, sākas kursi un tulit saksies darbs.. domas būs pievērstas citur, bet vai tas nozīmē, ka atrisināta problēma..nedomāju.. Zinu, ka es pati spēju izdarīt daudz ko, spēju pierādīt, ka varu būt viena un tikt ar visu galā, zinu, ka no jebkuras bezizejas atradišu izeju, jo aiz savas spītības varu paveikt neiespējamo.. Vienīgais man pietrūkst atbalsts, uz kura pleca justos labi.. un laikam ir pienācis tas brīdis, kad šo plecu nevēlos kā draudzenes plecu, jo nevēlos runāt par to.. vēlos vnk aizmirst to visu.. aizvērt acis un baudīt mieru.. zinu, ka pēc tam ir grūti no miera ieiet karojošā atmosfērā, bet šis miers, pozitīvās emocijas dod spēku cīnīties ar šim dzirnavām..ir patīkami sasildīt sevi vismaz uz mazu laiciņu un iegūt to, ko pati vairs mākslīgi nespēj radīt… Gadu cīnos ar apziņu, ka būs labi.. bet labi nebūs nekad bus tikai sliktāk.. Laimes_bridis… dodas pleca meklējumos..lai spētu izdarīt izvēli, pieņemt tādu lēmumu kādu vēlos, bet lai to izdarītu ir vajadzīgs šis plecs.. tas ir tīri cilvēciskas vēlmes….

Rakstīts 2007.gada novembris

Atbildēt