Risinājums…

Pff.. es sen neesmu raudājusi dēļ cilvēka, kuru mīlu Un ar kuru kopējs ceļš ir tāls es jūtos drausmīgi Man iekšā viss vāras knapi turos, lai neraudātu, lai nepsihotu jo tas, ka vēlos būt pie viņa ir skaidrs es vēlos būt blakus skatīties acīs, skūpstīties un ķert mirkli, Bet ķert tā, lai tas nebeidzas… Protams, ka sarunas ir par atrisinājumu Tā atkal man pašai viss jārisina Atkal jābūt stiprai Saku taču, ka nekas nebūs, un ka jādodas iesniegt papīri Es vēlos ātrāk visu to nokārtot Nevēlos vairs neko mēģināt Un ja arī kādu laiku dzīvosim kā kaimiņi Tad tur neko nevar izdarīt Jo tāda ir dzīve,ja viss ir kopējs katrā gadījumā no dokumentu kārtošanas šoreiz neizmukt Tāds ir mans neatgriezeniskais lēmums Lai arī kā būtu Lai arī kas notiek Kā ģimene vairs nebūsim…. Rakstīts 2008. gada maijs

Atbildēt