Saldais..

Sen nebiju runājus ar Saldo.. piedeguši citroni un skaisti vārdi.. hee hee, ta laikam ir viss kas mūs saista.. pat īsti neko viens par otru nez.. zinām dažus sīkumus, bet neko nopietnu.. vakar jau bija uzmetis lūpu, jo sen nebijām runājuši kā agrāk.. sen nebijam viens ar otru paspēlējušies…norunājām līdz vieniem naktī.. beigās jau vnk azlaidos, jo tā nāca miegs.. Katrā gadījumā viņš mani sabojāja…man tā pēc tam gribējās mīlēties..mmmm nelietis tāds… Vismaz sarunas uzlaboja garīgu… Domāt jau protams nepārstāju, bet.. vismaz sapratu, ka neļaujos tapēc, ka baidos…un spēcīgi baidos…. kā pārvarēt bailes es nezinu… Emocionāli esmu galīgi tukša.. pilna šaubu un baiļu… trūkst mīļuma un labu vārdu.. trūkst pārliecība, ka tas ko vēlos darīt ir labi….pareizi.. un pats galvenais, vai neievedu sevi drošā ceļā – no pieķeršanās uz iemīlēšanos… es baidos mīlēt..es baidos iemīlēt…jo pēc tam tāpat būs jāpazūd.. tāpāt būs jāpaiet malā un jāatkāpjas… Es to vairs nevēlos..jo vnk neesmu spejīga vairs tēlot.. šodien vispār liekos lieka un nevajadzīga.. asaras birst, sirds sāp.. un patiesībā atbalstu nav pie kā meklēt… Mēģināšu to sevī pārvārīt gan jau izturēšu.. Sirds pamazām sāk plaisāt… Rakstīts 2008. gada marts

Atbildēt