Skumīgi…

Šī nedēļa ir iesākusies jocīgi, jo man sanāk diezgan bieži domāt par to, ko patiesībā nedrīkst un nevajag domāt.. Kā jau vienmēr sarunas un tikšanās pamodināja emocijas, kas likās apstādinātas un ieliktas lādītē ar uzrakstu – ATMIŅAS, bet tā nav… aaa, kā man riebjas, ka cilvēki domā par citiem un liekas, ka citam būs ok.. bet diemžēl to zin, tikai pats cilvēks.. Tagad sanāk, ka abi vēlas, bet nu jau sanāk par vēlu.. nu laikam par vēlu.. Es tagad zinu, ko nozīmē bailes no sevis, no tā, ka būs grūti pateikt nē vai vnk pagriezties un aiziet. Man tas pašai liekas smieklīgi, bet apzinos, ka tas ir pareizākais variants… A patiesībā vēlos baudīt apskāvienus un skūpstus, aizbraukt iedzert tēju, paskatīties filmu, aaiiii vnk ļauties superīgām emocijām… Tās ir narkotikas, no kurām es esmu atkarīga emocionāli…

Rakstīts 2008. gada februāris

Atbildēt