Smaga saruna..

Pff.. atbrauca dēls un devos uz mājām viņu satikt man bija grūti saņemties to izdarīt jo zināju, ka būs sarunas, ka būs pāmetumi… Tā arī bija…sākās kašķi un strīdi beigās kaut ko sarunājām, bet iztraucēja un es aizbraucu prom.. Bet aizbraucot, es sapratu ka nevar to tā atstāt, jo iesākta saruna ir jāpabiedz vienreiz par visām reizēm ir jāpieliek punkts šīm debatēm pateicu, ka esmu laimīga kopā ar citu zinu, ka tas sāp zinu, ka ir pretīgi dzirdēt, ka kāds cits spēj darīt laimīgu cilvēku ar kuru kopā pavadīti n-tie gadi lai arī vairs neesam kopā ir patīkami dzirdēt, ka esmu Lieliska sieviete un ka saprot VIŅU, jo kurš gan laistu garām labu un sakarīgu cilvēku lai arī kā būtu, tādas sievietes kā esot nemētājos un ja viņš nav spējis to novērtēt tā, lai arī es to izjustu, tad tagad ir kāds, kas spēj to izrādīt un likt justies man īpaši… šodiena nav viegla smadzenes tādas nekādas, miegs nāk… vnk pietrūkst ar ko no sirds parunāt.. neatklājos vairs nevienam visu vāru sevī:))) Man ir sāpīgi, ka saprotu ka dēlam pagaidām ir jādzīvo mājās, jo kādam ir vajadzīgs spēks un motivācija saņemties man sāp, ka cilvēki pārmet man, ka pametu savu bērnu bet es jau vinu nepametu vai atstāt pie tēva ir pamest??? nu nedomāju, un pieļauju ka VIŅAM drīz tas paliks par grūtu jo nav pieradis visu laiku būt kopā ar bērnu… Es mīlu no visas sirds savu dēlu un tieši tapēc daru tā un ne savādāk Piedod, ja kāds uzskata ka esmu slikta mamma… Rakstīts 2008. gada augusts

Atbildēt