Superīgi ir palidot….

Tādas interesantas brīvdienas izvērtās.. No visām emocijām pa mazlietiņai no pozitīvām līdz negatīvam un otrādi… Bēdīgi bija, ka brīvdienās nesanāk pavadīt kopā, jo man dēlam bija klepus un viņš nevarēja tusēt pa āru… Sestdienas nakti gan izdomājām pavadīt kopā, bet es jutos lieka, ka esmu atbraukusi, jo cilvēkam vajadzēja tusēt, bet manī bija tāda sajūta, ka atstāju dēlu, lai būtu ar kādu bet kādam to nemaz nevajag biju apbēdināta, varbūt nedaudz sāpināta jo es braucu ar domu, ka vakaru pavadīsim kopā bet nu sanāca kā sanāca… mani apbēdina katras šadas brīvdienas ciest nevaru alko.. grrrrr Bet pozitīvi ir tas, ka cilvēks saprot un atzīst savas kļudas ka māk atvainoties, ka spēj būt mīļš arī tad, kad es rūcu.. pa nakti biju ļoti nikna no dusmām nezināju, kur likties.. bet nu no rīta bija ok… Beidzot varu uzelpot, jo dēls ir iepazīstināts ar cilvēku, kas man ir tuvs…Jūtu jau, ka kādam tas nav viegli izdarāms un tāpēc īpaši neuzspiedu tikšanos, jo apzinos, ka cilvēks, to izdarīs, kad būs gatavs. Nav jēgas uzbāzties..Man jau pašai arī bija tāda biedējoša sajūta, kā abi sapratīsies, vai spēs atrast kopēju valodu, jo ja nespēj, tad mūsu attiecības varētu būt nolemtas ne patīkamākam rezultātam.. No otras puses zinot savu dēlu, jutu iekšēji, ka pieņems, bet nu nekad neko nevar paredzēt… Tagad beidzot varam uzelpot, jo tas ir izdarīts un dēls ir nosacīti akceptējis manu izvēli Brīvdienu noslēgumā jaukas sarunas….par to, kā ir bijis, par to, cik viens otram nozīmējam, par to, ka šī gada laikā esam tikuši galā ar sevi ar savām emocijām…tagad varam teikt, ka zinam, ko gribam…un ko sagaidam viens no otra.. es sajūsmā par to atklātību, kas mūs vieno sen ir aizmirsta tā sajūta, ka tu spej uzticēt visu ko jūti un domā, kas patīk, kas nepatīk… arī pati sen neesmu runājusi par to, ko jūtu patiesībā.. pēc šādas sarunas šodien lidinos daudzi vārdi, kas tika pateikt ļauj lidināties.. aaa, cik tas viss ir superīgi un mīļi… dievinu lidināties Rakstīts 2008. gada septembrī

Atbildēt