pfff..iztrūkums pēc cilvēka ir tik liels man pietrūkst smaids.. man pietrūkst, tas, ka varu pieglausties mājā ir tukšums… un katrs sms liek pasmaidit un dod tādu tuvības sajūtu.. domās visu laiku esmu kopā ar viņu un biezi piefiksēju, ka aizpeldu domas un pat iegrimstu atmiņās lai izjustu kaut mazliet smaidu…. kaut mazliet, bet tomēr.. ____ pa māju viena..klusums lai nebūtu jāskumst, kārtoju māju.. jo tad vismaz esi ar kaut ko aizņemts bet vakarā vienalga aizmigt bija grūti nevarēju aizmigt, pietrūka mīļuma vakara bučas…mmmm es esmu pārsteigta par to, cik ļoti esmu pieķērusies cilvēkam ka esmu pat gatava atteikties no saviem ieplānotiem plāniem jo man šobrīd ir svarīgāk sakārtot privāto dzīvi gribās nostabilizēties privātā dzīve un tad jau arī pārejais būs….. nu izskatās, ka arī es spēju būt savādāka….:)) Rakstīts 2008. gada augusts