Kapēc cilvēki neredz sevi? Kāpēc mēs visā vainojam citus, bet kas notiek ar mums neredzam?? Vai tiešām kāds spēj pieņemt cilvēku, kas izgāž pār tevi dusmās un pēc tam tēlo, ka viss ir baigi forši?? nedomāju, ka kāds to spēj Jā, spēj, bet ne jau uz ilgu laiku tas laiks ir niecīgs Tas viss kādreiz aiziet kā sāp sirds, kā sāp tas, ka viss ko esi darījis ir patiesība nekas jo tagad esmu vainīga es, jo neko nevēlos es esmu tā, kas meklē nezin ko.. bļin, es nemeklēju neko Es vēlos tikai mīļumu un sapratni nevēlos negācijas, jo uzskatu, ka bērns nedrīkst redzēt skumīgu un nelaimīgu māmiņu.. šodien jūtos drausmīgi raudu un domāju, kapēc vispār esmu šeit man gribās vnk izgaist pazust no visiem..jo zinu ka tikai tagad sāksies strīdi un kašķi Jo es taču esmu tā, kas ir izbojājusi 12 kopdzīves gadus es esmu tā, kas nenovērtē viņa rūpes un vēlmi būt kopā…. Rakstīts 2008. gada maijs