Vēstule vīram……

Man liekas, ka attiecības nevar uzlaboties, kamēr nav enerģijas apmaiņa, mēs vispār nepieskaramies viens otram, nebučojamies, nav iekāres utml.
Kad staigāju ar dēlu stāvoklī jau zināju, ka pēc dzemdībām būs grūti ar laulību, tieši šī iemesla dēļ, es runāju par to, ka attiecības var rasties plaisa, ka tev pietrūks mani utml, devu tev lasīt rakstus, lai izmuktu no šīs problēmas. Rakstu tu neizlasīji un laikam arī manu info līdz galam neuztvēri. Jo laulības pamatā nav tikai spēja saprasties vai vienam otru atbalstīt, manuprāt, pats nozīmīgais ir enerģijas apmaiņa, kas pamatā notiek pieskaroties, mīlējoties utml. Jau esot stāvoklī tā visa nebija…
Tas, ko gribēju, lai izlasi bija, ka Vīrietis pēc bērna piedzimšanas ir atbildīgs par laulības un tuvības saglabāšanu, jo sievietes smadzenes ir 100% aizņemtas ar bērnu(tā daba ir iekārtojusi), a manās smadzenēs vēl ir viss, kas bez bērna… Ka tev vajag vnk saplānot, izdomāt vai darīt… jo arī sex pēc dzemdībām pa manam bija tāds manis izlūgts.. jo tad bērns, tad noguris, tad vēl kaut kas… un runājam taču, ka ar otru bērnu esot stāvokli sex būs un kas bija – nekas…
Šobrīd to enerģiju, ko neizlikam sex, izliekam viens uz otru neapmierinātības veidolā…nu nav normāli, ka sex 2 gadu laikā ir 6 reizes(nezinu precīzu skaitu, bet vairāk toc nav bijis)….šajā grūtniecībā man ļoti gribās mīlēties, varbūt tāpēc, lai dabūt emocijas, mīļumu.. tu visu noraksti uz nogurumu, bet kad biji bezdarbniekos un nestrādāji fizisku darbu arī sex nevajadzēja…

Tagad arī tūlīt jau ir dzemdības, nezinu kādas būs sekas utml..ņemot vērā, ka jau pēc dēla jūtos slikti, ka sex tev nesagādā baudu, tad tagad domāju būs vēl trakāk…..man bija svarīgi sajusties iekārojamai… diemžēl tas man nespīdēja, jo es tev pat teicu, ka tev vajag uzbāzties utml, jo man bija bail utml..
Un šo visu jau vislabāk izjūt bērni, viņiem visvairāk tiek manas dusmas… bet ne jau viņi ir vainīgi, bet gan es – neapmierināta un nelaimīga. Un ja tu saki, ka ir bail, tad pa lielam šo enerģiju jau var arī iegūt paglāstot, pabučojoties un agrāk arī spējam beigt bez sex… vnk es saprotu, ka tu domā, ka pamatā problēma ir laiks kopā, a ko mēs kopā darām, mēs pat nemākam sarunāties, jo spriedze ir pa lielu starp mums… ja tu varbūt spēj pašapmierinājoties dabūt nost spriedzi vai vēlmi, tad es to nemāku un pat negribu mācēt… es gribu sajust tevi – tavus pieskārienus, skūpstus un tevi sevī…

Tev vīrs ir jāsaprot, ka mēs, pirmkārt, esam mīļākie un tikai tad – mamma un tētis! Es nedomāju, ka ar sarunām un laiku ārpus mājas, mēs, ko uzlabosim, ja nebūs enerģijas apmaiņa..

__________________________________________________________

Ir grūti labot to, kas nelabojas, kas kā spītīgs, vientuļš sētas stabs mēģina palikt savā vietā, bet tanī pašā laikā izmainīt sētas atrašanās vietu…
Ir grūti par to runāt, jo saproti, ka tevi nedzird, nedzird to, ka neesam vairs viens vesels, bet gan katrs par sevi..
Ir grūti būt nevajadzīgai kā sievietei…
Ir grūti būt sievai bez vīra, jo vīrs ir aizmirsis, kā un kāpēc esam kopā, kam esam gājuši cauri, lai būtu vispār VĪRS un SIEVA..

Man pašai visgrūtāk sagremot un pieņemt ir to, kas nav seksuālās attiecības, nespēju saprast kā vīrietis, kurš pirms kāzām bļāva ka vajag seksu daudz un bieži, un patiesībā arī pameklēja ārpus mūsu attiecībām, jo redziet bija par maz, tagad vispār nevajag. Sajūta ir nožēlojama, jo es piedzemdējusi bērnus, lai audzinātu laimīgus – laimīgā ģimēne, bet patiesībā bērnu piedzimšana radīja nelaimīgu ģimeni – vismaz mammu noteikti.
Reizēm piezogas doma par mīļāko, jo esmu cilvēks ar savām vēlmēm un kaislēm un patinot atmiņas uz atpakaļu ir grūti saprast, kā kaisles pilna nakts ir pārvērtusies aukstuma periodā.

Kā to mainīt, lai nebūtu ka esam ģimene, bet ārpus ģimenes seksuālās attiecības? Nevar jau arī saturēt ģimeni, jo nav emocijas, arī es jūtu, ka arvien vairāk attālinos, nerēķinos un nepaļaujos. Šis viss komplekts, laikam ir ļaunākais, kas var notikt starp diviem cilvēkiem…..

Atbildēt