Vētule Bijušajam..

Ir pagājuši n-tie gadi Tie ir bijuši dažādi jauki, mīļi, skumji, nelaimīgi un laimīgi Lai arī kā centāmies lai arī kā mēģinām visu to glābt Nekas mums nesanāk Jo mēs mākam tikai sadzīvot, bet ne dzīvot saskaņā viens ar otru… Es esmu tevi sāpinājusi Un tu to nespēj piedod Un es nespēju pieņemt to, ka tu esi kļuvis agresīvs, despotisks.. Ar daudz negācijām un spēj būt rupjš Tu tāds nebiji Bet nezināmu iemeslu dēļ esi tāds palicis Un mainīties nevari Bet varbūt nemaz negribi???? Es zinu tikai to, ka abi esam pelnījuši būt laimīgi Jo pat esot vieni, jutīsimies labāk Nebūs kam pārmest Nebūs ko sāpināt… Vienīgais nez, kā lai tev to pasaku.. Jo es tiešām biju cerējusi, ka mums izdosies Bet diemžēl pagāja mēnesis, nu labi varbūt divi un tu atkal paliki tāds pats Mans mīļums tiek atgrūst.. Nekas nav labi.. Reizēm jau liekas, ka labāk ir nedarīt neko Pār bērnu arī birst pārmetumu lavīnas, pilnīgi nevietā.. Bļin, tev pat bērns tēju neprasa, jo zin, ka tu nespēj atraut savu pēcpusi no datorkrēsla… Vnk zinu, ka arī bērnam ir labāk dzīvot ar mammu, kas ir apmierināta un smaidīga nevis vnk par tādu izliekas.. Es zinu, ka tu teiksi, ka vainīga esmu tikai es Ka es neko nedaru Ka es tevi neatbalstu Ka es tevi nemīlu.. Atbalstīt atbalstu, bet mīlēt tiešām nemīlu… Manas emocijas sen jau ir sabradātas.. Pārāk daudz tu esi sāpinājis Pārāk daudz esmu raudājusi Pārāk daudz esmu mīlējusi bez pretmīlas Jo tas, ka man nodrošini labu dzīvi, tas ir apsveicami, Bet diemžēl ar nauda man ir par maz Man vajag mīļumu un sapratni Man vajag redzēt un dzirdēt to, ka esmu mīļa.. tas, ka tagad to dzirdu neko nemaina, jo tagad man tas vairs nav svarīgi Jā, arī es esmu kļūdījusies Arī es esmu tev pievērsusi mazāk uzmanības, bet nu diemžēl tā ir, kad ģimenē parādās bērns Jo viņam uzmanība ir nevis vajadzīga, bet nepieciešama un vai tiešām tu to nesaproti??? Vai tiešām bērns tevi lika justies nemīlētam??? Piedod, ka sāpinu tevi Bet laikam labāk ir sāpināt vienreiz nekā sāpināt katru otro dienu… Es nevēlos vairs raudāt Es nevēlos cīnīties ar vēju.. Es nevēlos cerēt un ticēt, ka kādreiz būs savādāk.. Es vnk vēlos būt viena, bet apmierināta Katrā gadījumā mūsu kopdzīve parādīja to, ka NAUDA ļoti sabojāja cilvēku Ka cilvēkam materiālās vērtības paliek svarīgākas par cilvēciskām… Ar cieņu …. Kādreiz biju TAVA Rakstīts 2008. gada maijs

Atbildēt