Vienvirziena ceļš

Lai arī esmu to pateikusi, Lai arī esam visu izrunājuši.. Jūtos gan atvieglota, gan reizē smagi Es zinu, ka paies laiks un viss nostabilizēsies Jo cilvēks, saprot ka vairs nemākam būt kopā Jo es vēlos tikai cilvēciskas un mīļas attiecības bet viņš nespēj tās dot Un lai arī cik smagi būtu, ir jāpieliek punkts tam Man gan gribās, lai tas viss būtu cilvēciski un mierīgi Bez strīdiem un kašķiem Mani priecē tas, ka cilvēks pats saprot, ka abi nespējam viens otram dod to, ko vēlamies Atrisinājums, jau laikam nebūs viegls un ātrs bet vismaz ir skaidrs, ka par mani necīnīsies Jā, es vēlos miļumu, es vēlos elementārus apliecinājumus tam, ka esmu svarīga un ja ir bijušas dusmas, tad elementāru frāzi – piedod, nevis izlikties par beigtu Diez gan grūti tagad man būs izlavierēt, Jo nevēlos, lai kāds zin, ka jau tagad neesmu viena.. Un galvenais nevilkt laiku laiku, esmu nolēmusi galīgi nevilkt jo ātrāk, jo labāk lai arī sajūta ir tāda, ka eju nezin kur Stāvot pie kraujas, aizveru acis un lecu.. Un gan jau būs kāds, kas mani paķers vai noturēs Jaunas dzīves prieks ir lielākais mierinājums šķiršanās brīžos… Hm, man bija smagi izprintēt un iedot vēstuli, mazu lapiņu uz kuras uzrakstīti 12 kopdzives gadi un lēmums Lēmums, beigt skaitīt šos gadus Es gaidīju skandālu, asaras, lūgšanos Un taisnošanos, ka ES taču labošos Bet šoreiz tas nebija… Nebija skandāls, nebija balss pacelšana Bija mierīga un nosvērta saruna Mierīga atzīšanās, ka nespēj man sniegt to, pēc kā ilgojos Es ilgojos pēc cilvēciskas attieksmes Pēc mīļa skūpsta un glāsta Pēc neprātīgām idejām divatā… Pēc jūras un saules Bet, lai visā tajā es blakus justu cilvēku, kas vēlos to pašu.. Es nespēju viena uzbūvēt pili Es nespēju viena noturēt šos pamatus.. man vajag palīdzību, lai māja būtu stabila.. Protams, asaras jau birst abiem, jo abi saprotam ka esam sabojājuši savas dzīves.. nē, es gan neteiktu sabojājuši.. ir taču bijis jauki un tas, ka tagad tā vairs nav nenozīmē Ka dzīve apstājas… Viss turpinās, tikai laikam katram savādāk.. Arvien vairāk saprotu, ka cīņa ar emocijām pret Enģeli ir bezcerīga .. Jo tās paliek spēcīgākas Tās nav iespējams vairs apkarot Un lai arī cik smagi būtu izjaukt visu, kas ir tagad Tas ir jādara, jo es vnk nespēšu dzīvot ar cilvēku, kuru nemīlu Jo sirdī  un domās ir cits Cits, pēc kā ilgojos un kuram blakus esmu laimīga Cits, kurš spēj dot spārnus, lai varētu lidināties Man negribās zaudēt šī emocijās Un es ceru, ka VIŅAM pietiks spēka un pacietības sagaidīt mani… Jo ir grūti būt pa gabalu Ir grūti gribēt kādu samīlēt, bet nav jau blakus Ilgoties un nezināt, kad būs iespēja pavadīt laiku kopā… šodien aizejot, es sapratu ka man ir jasaņemas, jo savādāk varu zaudēt sev nozīmīgu un tuvu cilvēciņu…. Ceļš ir vienvirziena… un es nevaru iet visu laiku pretējā virzienā Ir jāuzsāk kopējs vienvirziena ceļš…. Rakstīts 2008. gada maijs

Atbildēt