Manī vienlaicīgi ir skumjas un prieks.. Man ir prieks par to, ka pašlaik man blakus ir cilvēki, kas mani tikai un vienīgi atbalsta Nav cilvēki, kas vēletos vnk izložņāt pa manu dzīvi Un atstāt tikai rūgtumu sirdī Ir jauki, ka apkārt ir cilvēki, kas tevi uzmundrina un atbalsta Pat tad, kad ir smagi Pat tad, kas negribās neko ir cilvēku, kuru vārdi palīdz.. Protams, ka vislielākais un stiprākais atbalsts ir Enģelis Ir tik patīkami apzināties, ka tev blakus ir cilvēks Kuram nevajag tikai smaidīgu un bezproblēmu cilvēku Ja tā padomā un sev atdzīst, tad noteikti jau sen es būtu salūzusi ja nebūtu cilvēks, kurš spēj man sniegt to enerģiju visu izcīnīt līdz galam nezinu gan, vai pats dod to enerģiju vai vnk apziņa, ka nevēlos būt nekur citur ka tur, kur esmu tagad ir labi Ir jauki apzināties, ka vari rēķināties ar atbalstu ka ir kāds, kas samīļo un pasaka kādu jauku vārdu un patiesībā jau bieži nemaz nevajag vārdus ir vnk labi, ka ir blakus Ir jau bijuši brīži, kad sāku salūzt kad nav vairs spēka cīnīties un kad gribās visu pamest un izgaist bet kad padomā, ko varu zaudēt, tad pāriet šī sajūta mani laikam jau arī vairs nav tik viegli salauzt neesmu es vairāk tik pakļāvīga un beziebildumu cilvēks es zinu ko vēlos un apzinos, ko vairs nekad nevēlos protams nav jau viss tikai pozitīvi ir jau arī lieta, kas mani tracina bet nu ir cerība, ka tas mainīsies un ka viss nostabilizēsies un būs tikai pozitīvs…. Rakstīts 2008. gada oktobris