Viss vārās…

Aaaa vai tiešām cilvēki jūk prātā? vai tiešām mēs nemākam neko citu kā tikai viens otru apvainot un noniecināt? vai tiešām, lai no kāda tiktu vaļā vajag sarunāt muļķības? kāpēc jāpārmet to, no kā pats atsakās, kapēc vajag gribēt, ja nemaz negrib… kāpēc negācijas ir jāuzklausa man… kas  es esmu kāda publiskā wc, kur izgāzt visu savu dzīves nepatiku.. nē, es tada neesmu… un ja kāds tā domā tad ļoti slikti… Sāp tas, ka cilvēks nevis grib mīļumu, bet gan to, lai no viņa aizmūk…sāp šie mūžīgie pārmetumi.. Nesaprotu, kas patiesībā notiek.. kapēc ir tā kā ir.. kāpēc nemākam savādāk…vai tiešām patiesās emocijas ir tiešī šādas….nekādas.. aukstas un riebīgas… sāaappppp Mani ir sāpinājis cilvēks, kurš ir svarīgs un tuvs un no kura nekad mūžā negaidīju ko tādu..Kāpēc? kāpēc???????? ***Nav nekā tāda, ko cilvēka sirds nespētu saprast, ir tikai lietas, ko cilvēka prāts atsakās pieņemt. (B.Strafovs) ***Nebaidies no kļūdām! Varbūt viena no tām, tāpat kā Kolumbam, arī Tev, palīdzēs atklāt savu Ameriku! ***Cilvēki baidās sekot saviem sapņiem, viņiem liekas, ka nav cienīgi vai arī ka nekad to nesasniegs /Paulu Koelju/ Rakstīts 2008.gada marts

Atbildēt