Jo tālāk ejam, jo mazāk skaidrības ir… Kaut gan it kā jau apzinos.. vai vismaz sāku apzināties, ka es neesmu tā, kurai būtu jābūt blakus es neesmu tā, kuru vēlas ar sirdi.. Vnk paskaties apkārt.. Noņem rozā brilles un ieraugi šajā visā kaut kādu patiesību… Bet tas ir tik grūti.. tas ir praktiski neiespējami… Aii, pasakiet kāds, kā ir labāk izgaist vai vnk samierināties ar to, kā ir, vai arī mēģināt mainīt, cerot, ka es tomēr ari esmu kaut kas…????????? Rakstīts 2008. gada aprīlis