Žēlošanās…

Laiks skrien nežēlīgā ātrumā, Ja tā padomā, tad jau tūlīt būs Jaunais gads Ziemassvētki… Hm, gribētos, lai Ziemassvētkos viss būtu balts ārā auksts, bet sirdī siltums.. Ir patīkami dzirdēt, ka apkārtējie saka, ka esmu kļuvusi laimīgāka Jā, tā nu tas ir.. Bet katram cilvēkam ir dota šī iespēja būt laimīgak Katram ir doda iespēja smaidīt ar visu ķermeni Ir superīgi, ka gribās būt mājās.. Ka gribās būt blakus.. Pāris dienas atpakaļ TVnet uzskrēju rakstam, kāpēc sievietes ir tik naivas??? pamests vīrs žēlojas, ka sieva aizgājusi pie cita kurš spēj viņu iekarot un apvārdot.. Ka pierunājis nabaga sievai pilnu galvu, un tā aizskrējusi… un ka vienalga, tas drīz izbeigsies, jo sievietes ir pārāk naivas un tic visam ko saka.. Hm, sanāk, ka es arī esmu viena no tām naivajām, kas tic.. Bet ja tā padomā, tad es ticu tam, ka ja cilvēki vēlas pilnīgas un interesantas attiecības, tad tas ir jāgrib abiem Kāpēc vīrieši žēlojas – mani pameta?? Hm, a neesat padomājuši kāpēc pameta?? Ja pamet vīrietis, tad tam nevajag diža izskaidrojuma, bet ja pamet sieviete, tad jau tā ir katastrofa.. Protams, ka vainīgs vienmer ir kāds cits…vai nu sieva vai nu sievas jaunais dzīvesdraugs… bet ne kādā gadījumā pamestais vīrs.. Neesmu no cilvēkiem, kam patīk izjaukt sakārtotu dzīvi, lai sāktu visu no jauna Līdz pēdējam brīdim esmu cerējusi un domājusi, ka viss mainīsies.. Bet nu diemžēl nekā.. Jā, jā var jau būt, ja nebūtu kāds ko mīlēt un kuram vēlos būt blakus tad vēljoprojām būtu tur, kur biju.. Bet tā nu tas bija lemts…karojot ar sevi, ar apkārtējiem Tomēr nespēju turpināt dzīvot to dzīvi, kuru dzīvoju līdz šim.. nespēju atteikt sev būt laimīgai…. Citi uzskata, ka esmu paveikusi varoņdarbu Citi nosoda un pārmet, ka labāk tāpat nebūs.. Es gan spītīgi turos pie tā, ka būs labāk.. Jo patiesībā jau ir labāk… Rakstīts 2008. gada septembrī

Atbildēt